viss un nekas

Šis būs iespējams lielākais mēsls,kuru jūs lasīsiet,ja kāds vispār lasīs,bet man atkal uznāca rakstāmais. Pats brīnos par šīs nedēļas nogali. Pilnīgākais miers iekš miera mūzikas. Šodiena it sevišķi. Sēžu viens tukšā dzīvoklī un baudu to,ko es mīlu visvairāk. Ir atšķirība starp - viens un vientuļš. Bet dažreiz ir nepieciešams justies vientuļam,lai saprastu lietu patieso būtību. Vispār to dziesmu jums nevajadzētu klausīties,jo es jau jūtos tā dēļ saskumis. Drīzāk sentimentāls.
Gribu jūru. Vēju. Viļņus. Gribu pastaigu tur. Uzkāpt uz liela akmens. Izplest rokas un aizvērt acis. Vienkārši baudīt.Gribu smieties. Gribu izvārtīt un tikt izvārtīts smiltīs. Es pat nebaidos palikt slapjš. Nebaidos,ka vējš sapūtīs manus matus vai ka man kļūs auksti.
Es zinu,ka tajā brīdī tas viss kļūs tik mazsvarīgi. Gribu klusumu,kurš parādīs cik strauji pukst mana sirds. Smiltīs paliekošas pēdas. Nosalušas plaukstas. Tajā pat laikā plauksta plaukstā. Sirdssiltumu. Smaidus. Acu skatienus. Pieglaušanos. Skūpstus. Pieskārienus. Taureņus. Mīlestību.
Es gribu mīlestību.
Patiesu mīlestību.
Es gribu aizmirsties un apstādināt laiku. Es gribu būt laimīgs. Gribu būt kāda iemesls laimei. Es gribu vienu veselu.

Ir tikai divas reizes,kad es vēlos būt kopā ar tevi: tagad un vienmēr!