Tagad varu teikt pavisam droši,ka manā dzīvē ir sācies tukšs posms. Baidos pat atzīt,ka esmu palicis pilnīgi viens. Tik ļoti viens,ka man pat vairs nav dzīvokļa biedra tizlu iemeslu dēļ.
Esmu atpakaļ Vācijā. Kaut gan neesmu jau viens. Ar mani joprojām ir Noneims. Un tagad sev līdzi atvedām mazo Rū. Viņa gan ir mazliet tramīga un šodien sanāca neliela ķibele ar jogurtu un paklāju, jo viņa neaprēķināja īsti pareizi attālumu no dīvāna līdz galdiņam un tādēļ novēlās ar visu jogurtu zemē. Taču nekas trakāks par pirmo vannošanos jau mums nebija.
Dzīvoklis liekas tukšs, taču esmu nolēmis veikt nelielas pārmaiņas,līdz es pavisam noteikti sākšu iejusties pats jaunajā dzīves veidā. Nemelošu un teikšu,ka man ir grūti. Es to vien daru kā domāju un ilgojos. Bet arī šim ir risinājums. Jau no nākošās nedēļas atkal atsākšu doties uz darbu un tagad man būs daudz vairāk laika un iespēju dabūt vairāk maiņu,lai es vienkārši tīri būtu noslogots un man neatliktu laika nekam citam.
Ieguldīšu sevi tur,kur esmu derīgs. Būšu iekš tā ar visu sevi. Un nav jau tā,ka man nepatīk. Pa šīm nedēļām esmu paspējis noilgoties pēc savas 'ģimenes' iekš bāra un būs tiešām āsom atkal iekļūt trakajā rutīnā.
Vienīgi esmu nedaudz nobažījies par saviem mīluļiem un Rū ir pavisam maza,taču domāju,ka arī viņi pieradīs. Vismaz es un viņi izbaudīsim brīžus,kad esmu mājās.
Rū,šķiet,sajuta,ka runāju par viņu un atkal man uzsmaidīja un,murrājot,saritinājās man klēpī. Biju pat kaut kā sailgojies pēc kaķu mīlestības.
Mani priecē tas,ka pa šīm dienām,kopš esmu prom,ir bijis vairāk laika pievērsties ģitārai. Šo to esmu pamēģinājis arī uz klavierēm un turpmākajiem brīvajiem brīžiem man šis tas ir padomā.
Taču tagad gan es nu beigšu. Apsolīju draudzenei filmu vakaru,ar nakšņošanu un spagetī makaroniem divpadsmitos naktī.
Saldus sapņus mums un jums.
Esmu atpakaļ Vācijā. Kaut gan neesmu jau viens. Ar mani joprojām ir Noneims. Un tagad sev līdzi atvedām mazo Rū. Viņa gan ir mazliet tramīga un šodien sanāca neliela ķibele ar jogurtu un paklāju, jo viņa neaprēķināja īsti pareizi attālumu no dīvāna līdz galdiņam un tādēļ novēlās ar visu jogurtu zemē. Taču nekas trakāks par pirmo vannošanos jau mums nebija.
Dzīvoklis liekas tukšs, taču esmu nolēmis veikt nelielas pārmaiņas,līdz es pavisam noteikti sākšu iejusties pats jaunajā dzīves veidā. Nemelošu un teikšu,ka man ir grūti. Es to vien daru kā domāju un ilgojos. Bet arī šim ir risinājums. Jau no nākošās nedēļas atkal atsākšu doties uz darbu un tagad man būs daudz vairāk laika un iespēju dabūt vairāk maiņu,lai es vienkārši tīri būtu noslogots un man neatliktu laika nekam citam.
Ieguldīšu sevi tur,kur esmu derīgs. Būšu iekš tā ar visu sevi. Un nav jau tā,ka man nepatīk. Pa šīm nedēļām esmu paspējis noilgoties pēc savas 'ģimenes' iekš bāra un būs tiešām āsom atkal iekļūt trakajā rutīnā.
Vienīgi esmu nedaudz nobažījies par saviem mīluļiem un Rū ir pavisam maza,taču domāju,ka arī viņi pieradīs. Vismaz es un viņi izbaudīsim brīžus,kad esmu mājās.
Rū,šķiet,sajuta,ka runāju par viņu un atkal man uzsmaidīja un,murrājot,saritinājās man klēpī. Biju pat kaut kā sailgojies pēc kaķu mīlestības.
Mani priecē tas,ka pa šīm dienām,kopš esmu prom,ir bijis vairāk laika pievērsties ģitārai. Šo to esmu pamēģinājis arī uz klavierēm un turpmākajiem brīvajiem brīžiem man šis tas ir padomā.
Taču tagad gan es nu beigšu. Apsolīju draudzenei filmu vakaru,ar nakšņošanu un spagetī makaroniem divpadsmitos naktī.
Saldus sapņus mums un jums.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru