sestdiena, 2011. gada 12. novembris

sweet lullaby


Man it kā nāk miegs,taču tomēr ne. Kārtējā diena ar baigāko nogurumu,bet ko gan es varu gaidīt no vairākām bezmiega naktīm pēc kārtas. Man mēģināja ieskaidrot,ka tā ir mēness vaina,taču es pats ļoti labi saprotu,ka tās ir pēdējās muļķības.
Uzgāju šo grupu un atcerējos dziesmu,kura man nozīmē bērnību. Tikai pie šī es spēju aiziet gulēt,maziņš būdams. Stāvēju redelīšu gultiņā, cieši ieķēries malās. Mamma uzlika man šo dziesmu un es šūpojos tik ilgi, kamēr kājās stāvot vienkārši aizmigu.
Dziesma mani nomierina arī tagad,un,lai arī cik smieklīgi,es domāju,ka arī tagad es spētu pie tās aizmigt.
Laikam tā arī nāksies darīt,savādāk es sevi pārāk nomoku ar domāšanu. Pie tam mani mazliet biedē visas tās stulbās domas,kuras ik pa brīdim iešaujas man prātā.
Man nav ne jausmas,ko lai es fucking iesāku ar savu dzīvi????!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru