Es iemīlējos sniegā...

Es atkal esmu šeit. Ar jauniem iespaidiem.
Ja kāds man kādreiz būtu jautājis,kurš ir mans mīļākais gadalaiks - mana atbilde nekad nebūtu  z i e m a! Un arī tagad tā tāda nebūs,bet mazliet vairāk mīlestības tomēr manī ir nekā man likās.
Cik ironiski!Lielākais ziemas nīdējs pasaulē kaut ko jūt pret sniegu..
Tas man prasīja tieši piecpadsmit minūtes.Kad man nācās stāvēt ārā un gaidīt,kamēr atkal tikšu siltumā.Es nekad neesmu mīlējis aukstumu un es nezinu kam būtu jānotiek,lai es paspertu tam draudzīgu solīti pretī un beigtu mūždien nīdēt par to,cik man ir auksti,cilvēkiem,kurus tas īstenībā gandrīz nemaz neinteresē.
Arī vakardiena nebija izņēmums,bet es tiešām biju  s a t u n t u l ē j i e s,kaut gan man bija tikai jātiek līdz darbam.un arī ne ar kājām. Man pat bija jāaturas no mana sliktā prieciņa - pīpēšanas - jo sala pirkstiņi.
Bet tad sāka snigt..un sāka skanēt man mīļa dziesma.Es uz brīdi atslēdzos no ārpasaules (kurā gan pēdējos trīs mēnešus neuzturos pārāk bieži) un biju sniegpārsliņu varā.
Manās domās atkal bija viņš.Iemesls kāpēc es zinu,kas ir mīlestība.Viņš vienmēr mūsu sarunās ir tik ļoti priecājies par sniegu un par vārtīšanos tajā.Es gribēju to visu ieraudzīt viņa acīm!
Manās paceltajās plaukstās krita neskaitāmas pārsliņas no sniega.Tik skaistas..trauslas,tik niecīgas un ātri zūdošas.Es paskatījos tālumā,cik vien gaismas laterna ļāva man saredzēt.Tādu pašu sniegpārsliņu,kā manās plaukstās,tur bija miljardiem.. Es paskatījos augšā,debesīs,vēl aizvien paceltām plaukstām, un tādas pašas sniegpārsliņas sakrita manos matos un "apsēdās" uz maniem vaidziņiem..tās bija it visur!
Manu seju rotāja ne tikai pārsliņas no sniega,bet arī patiess smaids.
Man pazuda laika izjūta un es nemaz nepamanīju,ka man jau ir pakaļ,līdz sadzirdēju smieklus un pats attapos sniega kupenā viscaur slapjš.Iepriekš es būtu bijis tik neizsakāmi dusmīgs un parādījis visu savu "bagāžu" ar ne tiem pašiem labākajiem vārdiem.Bet šoreiz es tikai smējos.Kā apmāts ar sniegu!Tas viss izvērtās par līdz šim pedējos gados l a b ā k o  pikošanos.
Kad pāris stundas pēc tam es tāds slapjš biju pavadījis darbā,es darīju savus darbiņus un brīvākā brīdī es atcerējos vakaru.Man sanāca patiesi patīkami smiekli.
Vienīgi viena meitene pie bāra bija to pamanījusi,viņa man jautāja - par ko tu smejies?
Es mulsumā smaidīju un mana atbilde bija pavisam vienkārša - es iemīlējos sniegā!

Paldies lasītājiem!
Un šoreiz man ir arī viens īpašais paldies - manam puisim!
Mīļais,paldies tev par to,ka radi manī tik daudz patiesas mīlestības,lai dabūtu gatavu kaut ko šādu.
Es mīlu tevi! (vairāk par sniegu dabīgi ka)
Bučiņas no manām lūpiņām uz tavām!^.^

mājas mīļās mājas!!!

Iesākumam - nepievērsiet uzmanību kļūdām,man šodien ir grūti rakstīt un "l" burts daudz par daudz spiežas.
Bet tas ir mazsvarīgi,jo es  beidzooot esmu mājās (tikai uz 3dienām),bet tas arī ir galīgi labi.
Ielidojām naktī 4:00.Puspiecos jau es kārtīgi varēju elpot Latvijas gaisu (ahaha).Pēc..ē..cik sanāk..-3 mēnešu un sešu dienu prombūtnes,tas likās satriecoši.Godīgi!Kārlis gan kaut kur nomaldījās pa savu pusmiegu,bet mēs ātri vien tikām mašīnā,kura mūs aizveda uz gultām. Visu ceļu nopļāpājām ar draugu un - paldies!!! - viņam par naktsmītni,baigi super!
Un viņš mūs piebaroja arī ar tāāādāām brokastīm,mm,ka mēs visas garās stundas līdz Liepājai braucām galīgi laimīgi.Kārlim gan atkal tur problēmas bija kā jau viņam,bet es galīgi nelikos ne zinis,jo biju tik ļoti noilgojies pēc Liepāja city!
Es pat pirmo reizi mūžā biju laimīgs ieraugot vēja ģeneratorus!Tas ir daudzsološi.Tad es beidzot tiku līdz mājām un man bija baigākais satraukums iekšā,jo biju pieradis jauno dzīvokli saukt par "mājām",taču esot šeit - es patiešām sapratu šī vārda nozīmi visā pilnībā. Mana māja,mana ģimene,mana istaba (woah),mana gulta.. un mans kaķis iekš tās!Jefiņš ir tā izaudzis,ka es nepazinu viņu un viņš nepazina mani.Ne smakas no mana mazā ņurceklīša..nu jau viņš ir baigais čalis,bet prieks redzēt,ka mana gulta viņam vēl aizvien ir mīļa vieta. Un mani suņi..wow..es zināju,ka viņi būs lieli,bet - they are huge!!!Es atceros tos mazos briesmoņus tik maziņus un flegmātiskus,visur staipāmus.
Pabiju arī savā mīļākajā vietā - uz jumta! (tiešām mana vieta) Ziemā tur ir skaisti,mazliet vēsi,bet skaisti. Pilnīgi žēl,ka nevarēju tur palikt uz pāris stundām,kā parasti to mēdzu darīt.Prasījās!
Bet ne jau tikai mājā slēpās atgriešanās saviļņojums.
Visi mani draugi ir tik,tik,tik..(daudz "tik") forši,ka vienkārši - tas ir neprāts!Man viņu pietrūka vairāk kā man likās un bija tik forši viņus satikt. Un vēl pati Liepāja,tik skaista - ar visām lampiņām. Rožu dārzs vienkārši mmmm,pasaka,mazliet smieklīgi,bet tie piparkūku namiņi fonā visu padarīja vairāk ar Ziemassvētku noskaņu.(ā,jā,es noķēru Ziemassvētku sajūtu,pareizi). Sniegs ir šausmīgi daudz - es jutos kā sasalis sniega cilvēks,jo neskatoties uz to,ka man nu ir īpaši "bieza" jaka,mani vēl iegrūda sniegā. Un tas pavisam noteikti paplašināja (manu jau tā "lielo") mīlestību pret sniegu.
Ar Kārli&Patriku iesvētījām Rock caffe,varējām to nedarīt,jo "svētki" ieilga. (haha)
Es gribēju paspēt uz jūru,bet es nesaprotu,kur tas laiks tā paskrēja.
Bet smieklīgi.. mēs gājām (es nezinu kas un kā),bet iemaldījāmies kaut kādā daudzdzīvokļu māju pagalmā un tur nu bija skats - pagalmu real life! (ahaha)
Tālāk gan es daudz neatceros..
Bet,bet,bet.. bet.. man ir ļoti,ļoti,ļoti skumji,ka nočakarēju visu man un manam mīļumiņam.Viss sagāja galīgā grīstē ar mūsu tikšanos,taču ceru,ka viņš man piedos,jo es taču viņu ļoti,ļoti (neprātīgi) mīlu un gribu,un tas ir tikai normāli mūsu mīlestības apstākļos.Esmu galīgi apņēmies viņam visu kompensēt divtik un viņš būs galīgi laimīgs!
Tāda man laikam bija šodiena.
Jā,bet šī dziesma - http://www.youtube.com/watch?v=owUMclNJLU8&feature=related - atkal dzirdēju īstajā vietā un laikā. Vienīgā lieta par ko pasakos Patrikam.(tas bija skaisti,bet tu tāpat esi lohs)

Paldies,ka veltīji laiku šim! (lāči)

untitled

Es stāvēju pie pašas malas.. (cik stulbi,ka nepieciešama pudele,lai vispār saņemtu drosmi tur nostāties un paskatīties lejā). Un tad es domāju - ko tajā brīdī domā cilvēki,kas vēlas izdarīt pašnāvību? Kam jānotiek,lai viņi to darītu? Cik ļoti jāizjūt nepatika pret savu dzīvi,lai to vispār spētu? Lai spētu paspert soli..uz priekšu..un pazust nebūtībā. Dzīvot tikai atmiņās. Tas noteikti nav bijis viegli nevienam no viņiem.
Un nebūtu bijis viegli arī man..
Es gribētu sajust to brīdi,kad viss jau ir tuvu beigām,to saucamo "visa dzīve paskrēja gar acīm" vai kā tur.. Bet man? Viss par ko es spēju domāt tajā brīdī bija puisis,kuru mīlu. Puisis,kuru mīlu vairāk par visu un visiem. Mans puisis! Viņš par mani domāja, es to jutu. Mūsu saikne vienam ar otru ir tik cieša,ka arī galīgākā saprāta zaudēšanas gadījumā,viņš mani būtu izglābis. Jā,man ir grūti un apziņa,ka negribas dzīvot ir smaga,tikpat smaga cik tās skaļa izteikšana.
Bet kā gan es varu negribēt dzīvot? Ja visa mana dzīve,patiesību sakot,ir viņš?! Un es gribu viņu. Neprātīgi!
Tajā brīdī,kad es to atkal sapratu,es aizvēru acis un aizturēju elpu. Pār manu vaigu nobira asara, taču šajā vakarā tā nebija vienīgā.
Es spēru soli... (   ).. uz atpakaļu! Viņš mani izglāba.
Vienīgā vieta,kur es tajā brīdī vēlējos būt, bija blakus manam puisim.Tur,kur ir mana vieta!Tur es vienmēr patiesi neprātīgi esmu vēlējies būt. Nekas nespētu darīt mani laimīgāku!
Es esmu pārsalis,bet..es gaidu mirkli -  "kad mēs beidzot satiksimies un mūsu neprātīgi pukstošās sirdis uz brīdi beigs ilgoties"!! (es esmu to sagaidījis)
Man bija briesmīga diena&vakars.

Paldies!

būrītis!(stāsts par mums un VIŅU)

Šodien ir mūsu diena!Mana un viņa!Tikai un vienīgi.Es smaidu!!!Dēļ tā,ka man ir VIŅŠ!Un tāpēc,ka viņš nāk komplektā - vai arī otrādāk - ar viņu komplektā nāk mīlestība!
Jau no paša rīta esmu galīgi mīlas noskaņās - par to liecina taureņi un kutekļi! Es gribētu turēt viņa rokas (tieši tagad gribu) un smaidīt,un stāstīt romantiskas lietas,un ..iedot bučiņu(-as (daudzskaitlī))! (bet es to varēšu un izdarīšu) Cik jocīgi liekas,ka tieši pirms trīs mēnešiem man likās,ka viņu nekad nevarēšu saukt par savu. Bet viņš bija tikai rokas stiepiena attālumā..viņš (pasaulē lieliskākais puisis) panāca solīti uz manu pusi un nostājās man blakus. Ziniet? Viņš tur arī palika! Šķiet,ka nekas nevarētu darīt mani laimīgāku! (un es atkal smaidu,tikai platāk kā iepriekš)(āi,es samulsu) betbet..klausieties cik viņš ir labs!
Šī laikam atkal ir tā reize,kad es rakstīšu mazliet neveikli (nu neveiklāk par maniem ventilatora tekstiem,protams,nebūs),bet tas būs no sirds! (jo viņš piepilda manu sirdi un mani visu) 
Ja mēs tagad tā atklāti,tad es jau sen metu uz viņu acis.. (nu pirms tiem trīs mēnešiem) un viņš likās tik patīkams un jauks,ka es kļuvu tramīgs un gribēju viņam rakstīt pat tos "čaukāietkodari",lai tikai mazliet ar viņu varētu parunāt,jo (tā stulbi) bet tīri citu iemeslu dēļ,sarunu ar viņu es baidījos veidot un man likās,ka viņam to nu galīgi nevajag. Bēēēt. (ahā,haha)..nevarētu jau teikt,ka sarunu mums nebija un izrādās,ka es pats biju pārāk aizrāvies ar viņu,lai pamanītu viņa mēģinājumus pievērst manu uzmanību. Un tad 24. augustiņā viņš kļuva mans! (mana sirds atkal iegavilējās)
Laikam ejot viņš man atkal iemācīja mīlēt.Un iemācīja to darīt no visas sirds! Par sliktajām lietām es šodien,te un tagad runāt negribu (tāpēc to nedarīšu),bet viņš man iemācīja mīlēt tik stipri,ka es skaidri zinu,ka mūsu mīlestība stāv pāri visam un iztur visu! (un tai tiešām bijis daudz jāiztur) Mēs esam un būsim!
Man patīk manas dienas,jo man patīk aizsapņoties par viņu.. tā,ka es esmu kaut kur pavisam citur - kopā ar viņu! Man tiešām patīk sapņot - par viņu! Man patīk pirms miega iegulties gultā,sačubināties un būt domās ar viņu,līdz es iemiegu..un sapņoju! Man patīk no rītiem celties ar to pašu domu - par viņu! Viņš! Mans viņš! Man patīk citiem stāstīt par viņu..par mums un es nemaz neuztveru personiski citu apnicīgos skatienus ar mājieniem,ka man jābeidz.. tas tikai mani sajūsmina un liek smaidīt! (tā,kā es smaidu šobrīd)
Viņš ir mans sirds pavēlnieks.. hm,domu arī,jo viņš ir viss par ko es tik aktīvi domāju!Viņš ir galīgi aizņēmis visas iespējamās vietiņas manā galvā un reizēm ir tiešām grūti koncentrēties! (bet man patīk!!!) Viņš ir mans smukais! (:*) Viņš ir mans ideāls! (visādā ziņā) Ā,atcerējos,viņš ir mans draugs & draudziņš,puisis,istabas & gultas biedrs! (vai ne?:*) Viņš ir mans būrītis,kurā es visvairāk mīlu atrasties! (un kura durtiņas ir ciet) Viņš ir mans sapnis! (iekš realitātes) Viņš ir mans.. VISS! Bija jāpievērš uzmanība vāram "mans",jo viņš ir MANS! (smaids atkal) Viņš vienīgais manu interesi neslāpē.Un vēl viena lieta,kas man patīk... man patīk just vēlmi pēc viņa,tā,ka pēc tam ir grūti savākties. Un vispārīgi arī.. man tiešām patīk viņu gribēt. Viņš jautāja man,kas ir mans hobijs? - man ir atbilde - mans hobijs ir viņa mīlēšana & gribēšana! (taču man patīk arī daba..ja es to taisos baudīt ar viņu,mēs brauksim uz Latgali,hihihi)
Viņu es esmu iepazinis no daudzām pusēm. Gan viņa niķus un stiķus,apvainošanos un dusmas,priekus un bēdas,utt. Es arī nemaz neskumstu par to,ka viņš ir galīgi paredzams. (tas man liekas forši!) Es viņu mīlu par tik daudz ko. Pirmām kārtām,par to,kā viņš liek man justies. (lieliski!) Es mīlu viņu ne tikai par to,kāds viņš ir,bet arī par to,kāds es kļūstu būdams ar viņu kopā. Es varu būt es pats! Viss,ko es patiešām vēlos (no sirds) ir viņš. Viss,ko es redzu ir saistīts ar viņu. Viss,kam es pieskaros,liek man domāt par viņu. Es jūtu,ka mīlu viņu! Es vēlos,lai esam tikai mēs abi,lai viņš sargā mani,mīl mani,neatdod nevienam mani.
Man ir ļoti svarīgi,lai viņš zinātu,cik daudz man nozīmē. (lai gan piemērota vārda daudzumam un stiprumam vienkārši nav) Tas liekas tik nereāli,bet es tiešām esmu sasodīti iemīlējies.
Atkal iemīlēšanās sajūta nezūd (ir un būs nezūdoša) Es dienā simtiem reižu varētu klausīties,ka esmu viņa mīļumiņš un tāpat atgādināt viņam,ka viņš ir manējais. Viņš ir lieliska personība. Es mīlu visu,kas ir viņā,ap viņu un ar viņu. Es katru dienu turpinu viņu izzināt caur to cik ļoti viņu apbrīnoju. Viņš reizēm liekas ļoti līdzīgs man,bet tā jau saka - tāds tādu atrod! (smaidiņš atkal)
Es mūs izjūtu kā vienu veselu. (lai gan - he's the best par of me) He's like my lover & best friend - all wrapped into one!
Es gribēju pieminēt..ka.. viņa brūnās acis ir tās,kas liek man aizsapņoties un viņa smaids liek man iemīlēties! (grr) un ziniet? Mēs abi esam tīrākie romantiķi un mums patīk sirdi plosoša romantika. Gan mežā,gan restorānos.

Nu tad tā - tas tā īsumā - par mani un viņu,viņu un mani,par mums!

Mīļais? "i got some serious crush on you"!

2!

Sajutos atkal mazliet atstājis novārtā blogu,bet ..ja tā godīgi.. tad mans mērķis nav te sēdēt caurām dienām un nonstopā kaut ko rakstīt! Esmu pamanījis,ka pēdējās dienās šo iespēju sāk izmantot vairāki man zināmi cilvēki - interesanti palasīt!
Nav man īpaši rakstāmais šodien,bet man ir mazs plāniņš nākamajam rakstam (ceru to īstenot)!
Jūtos galīgi iztukšots dēļ savādās bezmiega nakts un neparasti agrā rīta. Aizgāju gulēt vakar vakarā ne īpaši vēlu,bet toties ar ne tām pašām labākajām sajūtām (emocijām)|man nepatīk strīdēties|! Varbūt arī tas ir iemesls tādai naktij,kura nu patiešām bija galīgi garām! Visu laiku tik dīvaini sapņi. Es īsti neatceros kas un kā,bet es pabiju visur. Biedējoši! Īstenībā es gribētu uzzināt ko katra lieta no mana sapņa nozīmē un vai kaut kas sakrīt. Bet es arī īsti tiem saucamajiem "sapņu tulkotājiem" neticu vai arī tie vienkārši mani nepārliecina.
Bet es pagājušajās brīvdienās biju ļoti interesantā kompānijā un mēs aizskārām šo tēmu. Nerunājot tikai par sapņiem,bet vispārīgi par cilvēku eksistenci kā tādu. Par to,ka viss reāli ir saistīts,mēs visi cilvēki esam saistīti. Ir viena tāda grāmata "Dievišķā matrice"! (diemžēl nepateikšu autoru uz sitienu,bet zinu,ka viņš bija "New york Times" žurnālists) Un bija viens tāds piemērs (kas man pašam neliekas sevišķi reāli). Mums katram cilvēkam ir savs DNS ar savu kodu,neatkarīgi no tā vai tas ir mats vai kas cits no mūsu ķermeņa. Un tad priekš viena eksperimenta tika paņemta viena puiša šūna un aizvesta ntos kilometrus prom un tad veicot eksperimentu,piemēram,tādu kā lika puisim raudāt vai smieties un tad skatījās,kā tā šūna reaģēs uz to ko tajā brīdī izjūt cilvēks. Un viss pilnībā sakrita! Kaut gan kā tas vispār iespējams šūnai prom esot?! (es noteikti gribu izlasīt to grāmatu,man bija tikai neliels ieskats un pašreiz es viņu dabūt diemžēl nevaru) Un tad runājot par tiem pašiem sapņiem.. kāpēc es vispār nonācu līdz šim - tajā grāmatā ir teikts,ka bez mums ir vēl cits laiks un cita eksistence (par to gan es laikam īpaši nešaubos) un nav arī tā,ka mēs šeit esam pirmo reizi (par šo gan katram savs viedoklis un atkarīgs no tā cik ļoti katrs tajā iedziļinās),bet..(atkal novirzos)..grāmatā bija teikts,ka neviens nav teicis,ka tie ir sapņi,it kā mums tajā brīdī tā vieta,tie cilvēki liekas nezināmi,bet kurš ir teicis,ka to visu nevar salikt kopā ar pagātni ko neatceries un nākotni ko neapzinies? Un vēl.. kurš vispār ir teicis,ka mēs paši kaut ko nosakām? (tā saucamais liktenis,tāds ir?) Ir tik daudz viedokļi,bet ja nu ir tā,ka tiešām viss ir jau uz priekšu salikts un mums katram izlemts? Un tajā brīdī,kad mums it kā ir izvēle un mēs mainām savu dzīvi un tajā brīdī mainām likteni..kurš ir teicis,ka arī šāds pagrieziens nav ierakstīts tavā liktenī?! Par to tik ļoti tālu un dziļi var aizdomāties (tas tagad vispār nav svarīgi un es nesaprotu kāpēc īsti es šeit filozofēju ar sevi pašu),bet šis bija mans vakardienas nakts saturs!
Es par to aizdomājos..sēžot uz palodzes un pīpējot kārtējo cigareti,pilnīgi tukšā dzīvoklī,mašīnām gar logu braucot.. es sajutos pavisam niecīgs!
Bet nu jau es sāku biedēt pats sevi.. un tāpēc laikam šodienai pietiks!
Paldies tev,ja izlasīji! : )

... pēc brīva brīža pārdomām!

Joprojām man šķiet jocīgi,ka es vispār šeit kaut ko rakstu un uzdodot jautājumu sev - kāpēc? - es nespēju rast atbildi! Bet gan jau ne bez iemesla.. vismaz tā varētu šķist!
Vai arī pie vainas ir straujās pārmaiņas nepilnu divdesmit četru stundu laikā. Viena laba,otra slikta ziņa. Jebšu tā otrā varētu būt dubultā ziņa,jo iesaistīts vairāk kā viens cilvēks.. man mīļš cilvēks!
Sākšu ar slikto,jo nepavisam nevēlos beigt šo uz negatīvas nots. Mēs dzīvē satiekam cilvēkus,līdzīgus vai mazāk līdzīgus sev,bet tikai laiks nosaka to,vai pastāv iespēja,ka kādu arī spēsim saukt par savu draugu. Es varu būt lepns vismaz par to,ka laiks priekš manis ir izvēlējies tos pašus labākos un es nebaidos lietot vārdu - labākos.
Ir ļoti grūti ielikt draudzībā sevi visu.. un tad saprast,ka reiz tas var būt arī kas neatgriežams. Tik ļoti to negribas! Ir pieļautas tik daudz kļūdas.Ir zaudēts,bet,par laimi,atgūts.Bet šobrīd ir tas laiks,kad es atkal zaudēju.. Un es tik sasodīti negribu zaudēt,tas nu jau šķiet daudz par daudz priekš izturības. Mēs esam trīs.. savā starpā cieši vai ne cieši,bet saistīti.Un ir grūti mēģināt iestāstīt sev,ka kaut kas ir jālaiž prom. Pieradināšana ir briesmīga lieta,taču nerūpēšanās par pieradinātajiem pēc tam ir vēl briesmīgāka.Gribas vai nu skaļi kliegt vai klusi čukstēt - lūdzu neaizej!! - vienalga kā,bet vēlme tikt beidzot sadzirdētam ir pārāk spēcīga! (šis liek mulst,jo varu tik nesaprasts) Pārāk daudz ir piedzīvots,pārdzīvots. Kāpēc mēs sāpinām viens otru tik ļoti?! (man pašam nav atbildes)
Bet nu lieta,kas tiešām liek man smaidīt.. Mana otra pusīte!VIŅŠ!Es nesaprotu kāpēc reizēm gadās pakrist (?) (jā,es atkal nesaprotu) un tik daudz sāpināt (?),bet arī mūsu gadījumā (un es atkal nebaidos lietot vārdu - mēs ) mīlestība stāv pāri visam! Viņš ir lielisks un es atzīstu,ka vienmēr tikai ES esmu bijis tas attiecību grāvējs,bet viņš ir radis pietiekami daudz spēku sevī,lai spētu piedot.Es viņu apbrīnoju.. tikpat ļoti cik es viņu mīlu!ES VIŅU MĪLU!ES VIŅU MĪLU!ES VIŅU MĪLU! Patiešām..no sirds!Un viņš ir mans.. un tas liek justies tā,it kā man plašajā pasaulē piederētu.. VISS! Es nekad nevēlos to pazaudēt pavisam. Jo viņš man ir tik daudz iemācījis.Un atkal briesmīgā lieta - pieradināšana - vai arī,nē,nu jau - atkarība! Es diemžēl neesmu spējīgs turēties tai pretī,un vai es maz gribu?!
Viņš ir mans būrītis,un es,putniņš, iekš tā!
Runājot par tiem pašiem draugiem,pirms es beidzu - haha,teikšu atklāti,ir viena draudzene,kas jau šo smagi pārprastu,bet runa arī šobrīd ir par viņu!Bet neviens nav vainīgs,arī ne viņa pati,pie tā,ka dzīve nav īpaši padalījusies ar gudrību! (protams,joks) Pašreiz nezinu,ko es bez viņas iesāktu,bet man nemaz nav jāuzzina..jo viņa ir un ir bijusi vienmēr!Arī tevi es mīlu,mazā!

Nezinu cik šim ir bijusi liela jēga,bet priekš manis.. jūtos mazliet uzklausīts!Tas arī ir tas skaļi nepateiktais.
Pagaidām - līdz citai reizei! Paldies!