mājas mīļās mājas!!!

Iesākumam - nepievērsiet uzmanību kļūdām,man šodien ir grūti rakstīt un "l" burts daudz par daudz spiežas.
Bet tas ir mazsvarīgi,jo es  beidzooot esmu mājās (tikai uz 3dienām),bet tas arī ir galīgi labi.
Ielidojām naktī 4:00.Puspiecos jau es kārtīgi varēju elpot Latvijas gaisu (ahaha).Pēc..ē..cik sanāk..-3 mēnešu un sešu dienu prombūtnes,tas likās satriecoši.Godīgi!Kārlis gan kaut kur nomaldījās pa savu pusmiegu,bet mēs ātri vien tikām mašīnā,kura mūs aizveda uz gultām. Visu ceļu nopļāpājām ar draugu un - paldies!!! - viņam par naktsmītni,baigi super!
Un viņš mūs piebaroja arī ar tāāādāām brokastīm,mm,ka mēs visas garās stundas līdz Liepājai braucām galīgi laimīgi.Kārlim gan atkal tur problēmas bija kā jau viņam,bet es galīgi nelikos ne zinis,jo biju tik ļoti noilgojies pēc Liepāja city!
Es pat pirmo reizi mūžā biju laimīgs ieraugot vēja ģeneratorus!Tas ir daudzsološi.Tad es beidzot tiku līdz mājām un man bija baigākais satraukums iekšā,jo biju pieradis jauno dzīvokli saukt par "mājām",taču esot šeit - es patiešām sapratu šī vārda nozīmi visā pilnībā. Mana māja,mana ģimene,mana istaba (woah),mana gulta.. un mans kaķis iekš tās!Jefiņš ir tā izaudzis,ka es nepazinu viņu un viņš nepazina mani.Ne smakas no mana mazā ņurceklīša..nu jau viņš ir baigais čalis,bet prieks redzēt,ka mana gulta viņam vēl aizvien ir mīļa vieta. Un mani suņi..wow..es zināju,ka viņi būs lieli,bet - they are huge!!!Es atceros tos mazos briesmoņus tik maziņus un flegmātiskus,visur staipāmus.
Pabiju arī savā mīļākajā vietā - uz jumta! (tiešām mana vieta) Ziemā tur ir skaisti,mazliet vēsi,bet skaisti. Pilnīgi žēl,ka nevarēju tur palikt uz pāris stundām,kā parasti to mēdzu darīt.Prasījās!
Bet ne jau tikai mājā slēpās atgriešanās saviļņojums.
Visi mani draugi ir tik,tik,tik..(daudz "tik") forši,ka vienkārši - tas ir neprāts!Man viņu pietrūka vairāk kā man likās un bija tik forši viņus satikt. Un vēl pati Liepāja,tik skaista - ar visām lampiņām. Rožu dārzs vienkārši mmmm,pasaka,mazliet smieklīgi,bet tie piparkūku namiņi fonā visu padarīja vairāk ar Ziemassvētku noskaņu.(ā,jā,es noķēru Ziemassvētku sajūtu,pareizi). Sniegs ir šausmīgi daudz - es jutos kā sasalis sniega cilvēks,jo neskatoties uz to,ka man nu ir īpaši "bieza" jaka,mani vēl iegrūda sniegā. Un tas pavisam noteikti paplašināja (manu jau tā "lielo") mīlestību pret sniegu.
Ar Kārli&Patriku iesvētījām Rock caffe,varējām to nedarīt,jo "svētki" ieilga. (haha)
Es gribēju paspēt uz jūru,bet es nesaprotu,kur tas laiks tā paskrēja.
Bet smieklīgi.. mēs gājām (es nezinu kas un kā),bet iemaldījāmies kaut kādā daudzdzīvokļu māju pagalmā un tur nu bija skats - pagalmu real life! (ahaha)
Tālāk gan es daudz neatceros..
Bet,bet,bet.. bet.. man ir ļoti,ļoti,ļoti skumji,ka nočakarēju visu man un manam mīļumiņam.Viss sagāja galīgā grīstē ar mūsu tikšanos,taču ceru,ka viņš man piedos,jo es taču viņu ļoti,ļoti (neprātīgi) mīlu un gribu,un tas ir tikai normāli mūsu mīlestības apstākļos.Esmu galīgi apņēmies viņam visu kompensēt divtik un viņš būs galīgi laimīgs!
Tāda man laikam bija šodiena.
Jā,bet šī dziesma - http://www.youtube.com/watch?v=owUMclNJLU8&feature=related - atkal dzirdēju īstajā vietā un laikā. Vienīgā lieta par ko pasakos Patrikam.(tas bija skaisti,bet tu tāpat esi lohs)

Paldies,ka veltīji laiku šim! (lāči)