2!

Sajutos atkal mazliet atstājis novārtā blogu,bet ..ja tā godīgi.. tad mans mērķis nav te sēdēt caurām dienām un nonstopā kaut ko rakstīt! Esmu pamanījis,ka pēdējās dienās šo iespēju sāk izmantot vairāki man zināmi cilvēki - interesanti palasīt!
Nav man īpaši rakstāmais šodien,bet man ir mazs plāniņš nākamajam rakstam (ceru to īstenot)!
Jūtos galīgi iztukšots dēļ savādās bezmiega nakts un neparasti agrā rīta. Aizgāju gulēt vakar vakarā ne īpaši vēlu,bet toties ar ne tām pašām labākajām sajūtām (emocijām)|man nepatīk strīdēties|! Varbūt arī tas ir iemesls tādai naktij,kura nu patiešām bija galīgi garām! Visu laiku tik dīvaini sapņi. Es īsti neatceros kas un kā,bet es pabiju visur. Biedējoši! Īstenībā es gribētu uzzināt ko katra lieta no mana sapņa nozīmē un vai kaut kas sakrīt. Bet es arī īsti tiem saucamajiem "sapņu tulkotājiem" neticu vai arī tie vienkārši mani nepārliecina.
Bet es pagājušajās brīvdienās biju ļoti interesantā kompānijā un mēs aizskārām šo tēmu. Nerunājot tikai par sapņiem,bet vispārīgi par cilvēku eksistenci kā tādu. Par to,ka viss reāli ir saistīts,mēs visi cilvēki esam saistīti. Ir viena tāda grāmata "Dievišķā matrice"! (diemžēl nepateikšu autoru uz sitienu,bet zinu,ka viņš bija "New york Times" žurnālists) Un bija viens tāds piemērs (kas man pašam neliekas sevišķi reāli). Mums katram cilvēkam ir savs DNS ar savu kodu,neatkarīgi no tā vai tas ir mats vai kas cits no mūsu ķermeņa. Un tad priekš viena eksperimenta tika paņemta viena puiša šūna un aizvesta ntos kilometrus prom un tad veicot eksperimentu,piemēram,tādu kā lika puisim raudāt vai smieties un tad skatījās,kā tā šūna reaģēs uz to ko tajā brīdī izjūt cilvēks. Un viss pilnībā sakrita! Kaut gan kā tas vispār iespējams šūnai prom esot?! (es noteikti gribu izlasīt to grāmatu,man bija tikai neliels ieskats un pašreiz es viņu dabūt diemžēl nevaru) Un tad runājot par tiem pašiem sapņiem.. kāpēc es vispār nonācu līdz šim - tajā grāmatā ir teikts,ka bez mums ir vēl cits laiks un cita eksistence (par to gan es laikam īpaši nešaubos) un nav arī tā,ka mēs šeit esam pirmo reizi (par šo gan katram savs viedoklis un atkarīgs no tā cik ļoti katrs tajā iedziļinās),bet..(atkal novirzos)..grāmatā bija teikts,ka neviens nav teicis,ka tie ir sapņi,it kā mums tajā brīdī tā vieta,tie cilvēki liekas nezināmi,bet kurš ir teicis,ka to visu nevar salikt kopā ar pagātni ko neatceries un nākotni ko neapzinies? Un vēl.. kurš vispār ir teicis,ka mēs paši kaut ko nosakām? (tā saucamais liktenis,tāds ir?) Ir tik daudz viedokļi,bet ja nu ir tā,ka tiešām viss ir jau uz priekšu salikts un mums katram izlemts? Un tajā brīdī,kad mums it kā ir izvēle un mēs mainām savu dzīvi un tajā brīdī mainām likteni..kurš ir teicis,ka arī šāds pagrieziens nav ierakstīts tavā liktenī?! Par to tik ļoti tālu un dziļi var aizdomāties (tas tagad vispār nav svarīgi un es nesaprotu kāpēc īsti es šeit filozofēju ar sevi pašu),bet šis bija mans vakardienas nakts saturs!
Es par to aizdomājos..sēžot uz palodzes un pīpējot kārtējo cigareti,pilnīgi tukšā dzīvoklī,mašīnām gar logu braucot.. es sajutos pavisam niecīgs!
Bet nu jau es sāku biedēt pats sevi.. un tāpēc laikam šodienai pietiks!
Paldies tev,ja izlasīji! : )