Sasodīts bezvirsraksta teksts,jo man pat nav ne jausmas par ko es te runāšu,nemaz nerunājot par to,ka es spētu šim dot kaut kādu virsrakstu. Nežēlīgi ilgi neesmu šeit bijis, veselu pusgadu.. pat vairāk. Taču tieši šī pusgada laikā mana dzīve ir mainījusies līdz nepazīšanai.
Es agrāk mēdzu te iemest pa kādam laimīgam 'mīlestības stāstam' nemaz nenojaušot, ka pēc pusgada ar šo cilvēku dzīvosim mazāk vai vairāk naidā. Es mēdzu te iemest kaut ko labu par draugiem, kuri pēc šī pusgada vairs tādi nav. Es mēdzu te iemest savas sajūtas par atgriešanos mājās, kurās es pēc šī pusgada vairs neesmu un nevaru pateikt tuvāko laiku, kad tur atgriezīšos. Tāpat arī runājot par sajūtām.. kuras vairs nav un nebūs tādas pašas. Es pat nemelotu, ja teiktu, ka esmu kļuvis cits cilvēks.
Es pat nevaru pateikt, kas man no tā visa pietrūkst. Taču, ja es tagad varētu dzīvot pusgadu atpakaļ, būtu viena lieta, kuru es nekad nemainītu, lai arī cik egoistiski tas neizklausītos. Taču esmu laimīgs par to,ka man tas ir vēl arī šobrīd.
Esmu tikko piecēlies, galīgi samiegojies un bezsakarīgs..taču lasot citus blogus es aizdomājos.
Kaut visi spētu būt patiesi laimīgi..
